为其它对象提供一种代理以控制对这个对象的访问.
在高中的时候,有很多害羞的孩纸们有了暗恋的对象后,如果自己不好意思给自己的女神或者男神送礼物的话,通常都会找一个跟自己暗恋者关系比较好的,托它帮自己送东西,这种恋爱的方式就是代理模式。说通俗一点儿,就叫为别人做嫁衣模式。因为看起来始终是代理在做这一切的活动,RealSubject始终是躲在幕后的,不积极主动的结果就是代理最终和被暗恋者有情人终成眷属了。
当然,代理模式不仅仅只有“为他人做嫁衣”这一个作用。这种适得其反的效果我们还是不提倡的。生活中还有很多代理模式。比如,银行卡支付。每次逛街,带张卡,一切搞定。
结构如图:
我们把钱放在银行卡里,当卖完东西要向老板付钱的时候,只要刷卡就搞定了。所以,这里,银行卡代理了自己存在银行的现钞,并在买东西是执行付钱的动作。这样是不是非常的方便呢!出门时,妈妈再也不用担心我的钱被小偷偷走了。
代码如下:
namespace 银行卡买东西
{
class Boss //商品类
{
private string name;
public string Name
{
get { return name; }
set { name = value; }
}
}
interface BuyGoods //买东西的接口
{
void BuyClothes(); //买衣服
void BuyFood(); //买吃的
void BuyBooks(); //买书
}
class MyCash : BuyGoods //银行卡中的现金
{
Boss boss; //定义收钱的人
public MyCash(Boss boss)
{
this.boss = boss;
}
public void BuyClothes()
{
Console.WriteLine(boss.Name + ",我买这件衣服了,给你钱。");
}
public void BuyFood()
{
Console.WriteLine(boss.Name + ",我要吃这个,给你钱。");
}
public void BuyBooks()
{
Console.WriteLine(boss.Name + ",我要这本书,给你钱。");
}
}
class BankCard:BuyGoods
{
MyCash myRMB;
public BankCard(Boss boss)
{
myRMB = new MyCash(boss);
}
public void BuyClothes()
{
myRMB.BuyClothes();
}
public void BuyFood()
{
myRMB.BuyFood();
}
public void BuyBooks()
{
myRMB.BuyBooks();
}
}
class Program
{
static void Main(string[] args)
{
Boss LaoBan = new Boss();
LaoBan.Name = "老板";
MyCash ACBCCard = new MyCash(LaoBan);
ACBCCard.BuyClothes();
ACBCCard.BuyFood();
ACBCCard.BuyBooks();
}
}
}
运行后如图:
PS:我要是真的有张可以这样消费的卡就好了。
原文:http://blog.csdn.net/lhc1105/article/details/21000767